krēslot
krēslot [krȩ̃sluôt] 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
krēsloties darbības vārds; atgriezenisks
krēslojums lietvārds; vīriešu dzimte
Pamazām kļūt tumšākam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai.
PiemēriKrēsloja vasaras vakars.