krēsls
krēsls [krȩ̂sls] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās (parasti) uz četrām kājām.
PiemēriKoka krēsls.
- Koka krēsls.
- Pīts krēsls.
- Dārza krēsls.
- Saliekamais krēsls.
- Sēdēt krēslā.
- Piebīdīt krēslu tuvāk rakstāmgaldam.
Stabili vārdu savienojumiAtpūtas krēsls. Atzveltnes krēsls.
- Atpūtas krēsls — īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kurā var novietoties pusguļus.
- Atzveltnes krēsls — krēsls ar platu, ērtu aizmugures daļu un sānu malām roku atbalstīšanai.
- Elektriskais krēsls — ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu.
- Ginekoloģiskais krēsls — īpašas konstrukcijas krēsls ginekoloģisku manipulāciju veikšanai.
- Goda krēsls — krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo.
- Pusmīkstais krēsls — krēsls, kura sēdeklis ir mīksts, bet atzveltne – cieta.
- Stomatoloģiskais krēsls — stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli.
- Svētais Krēsls — Vatikāns.
1.1.Ieņemamais amats.
PiemēriDirektora krēsls.
- Direktora krēsls.
- Zaudēt savu priekšnieka krēslu.
Stabili vārdu savienojumiSēdēt augstā krēslā. Sēsties (kādā, kādam) krēslā. Turēties pie sava krēsla.
- Sēdēt augstā krēslā idioma — būt vadošā, ietekmīgā, nozīmīgā amatā.
- Sēsties (kādā, kādam) krēslā idioma — ieņemt kāda amatu.
- Turēties pie sava krēsla idioma — labprātīgi neatstāt vadošu amatu, arī censties to saglabāt.
- Turēties pie saviem krēsliem idioma — labprātīgi neatstāt vadošu amatu, arī censties to saglabāt.