Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
krevele
krevele dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Raupja, atmirusi ādas vai gļotādas kārta; sarecējušu, sakaltušu asiņu, arī atmirušu audu kārta virs dzīstoša ievainojuma.
PiemēriUz nobrāzuma izveidojās krevele.
  • Uz nobrāzuma izveidojās krevele.
  • Apdeguma krevele.
  • Krevele lobās nost.
  • Noplēst kreveli.
2.Sarepējis, červeļains veidojums (piem., uz auga daļām).
PiemēriPelēkbrūnas kreveles uz koka zara.
  • Pelēkbrūnas kreveles uz koka zara.