aiztaisīt
aiztaisīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
aiztaisīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Verot aizdarīt, taisīt ciet.
PiemēriAiztaisīt logu un durvis.
- Aiztaisīt logu un durvis.
- Aiztaisīt skapi.
- Aiztaisīt ciet grāmatu.
1.1.Verot, taisot ciet, padarīt nepieejamu, noslēgt.
PiemēriAiztaisīt atvilktni.
- Aiztaisīt atvilktni.
- Aiztaisīt somu.
1.2.Aizdarīt, taisīt ciet (ar vāku, aizbāzni u. tml.).
PiemēriAiztaisīt konservu burku.
- Aiztaisīt konservu burku.
- Aiztaisīt kasti.
2.Aizpogāt, aizsprādzēt.
PiemēriAiztaisīt mēteli.
- Aiztaisīt mēteli.
- Aiztaisīt pulksteņa siksniņu.
- Aiztaisīt kreklam visas pogas.
Stabili vārdu savienojumiAiztaisīt pogas.
- Aiztaisīt pogas — aizpogāt.
3.sarunvaloda Pārtraukt, izbeigt (uzņēmuma, iestādes u. tml. darbību); slēgt.
PiemēriAiztaisīt uz nedēļu veikalu.
- Aiztaisīt uz nedēļu veikalu.
- Parādu dēļ vajadzēja aiztaisīt darbnīcu.