Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
slēgt
slēgt slēdzu [slȩ̂dzu], slēdz, slēdz [slȩ̂dz], pag. slēdzu transitīvs, darbības vārds
1.Ievirzīt slēdzenē atslēgu un pagriezt to uz attiecīgo pusi, lai varētu (ko, piem., durvis) vērt vaļā vai ciet; šādā veidā panākt, ka (kas kur, piem., mājā, telpā) var vai nevar iekļūt.
PiemēriSlēgt durvis vaļā.
2.Ar slēdzi iedarbināt vai pārtraukt (ierīces, aparāta, enerģijas plūsmas u. tml.) darbību.
PiemēriSlēgt ventilatoru gan iekšā, gan ārā.
2.1.Saistīt, savienot (ko).
PiemēriSlēgt vada galus kopā.
Stabili vārdu savienojumiSlēgt rokas.
3.Pārtraukt, arī beigt (kā, piem., iestādes, sanāksmes) darbību, norisi, stāvokli.
PiemēriSlēgt uzņēmumu.
3.1.Pārtraukt (kāda) līdzdalību kolektīvā, iestādē; izslēgt2.
PiemēriSlēgt kādu ārā no biedrības.
4.Vienoties, uzņemoties noteiktas saistības (ar ko), arī atbildību (par ko).
PiemēriSlēgt darba līgumu ar uzņēmēju.
Stabili vārdu savienojumi(No)slēgt līgumu. Slēgt darījumu. Slēgt kontu.
Stabili vārdu savienojumiSlēgt acis uz mūžību. Slēgt acis uz mūžu. Slēgt durvis.