nekrist
nekrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. krita darbības vārds; intransitīvs
1.Nolieguma darb. → krist; nevirzīties (no augšas) lejup smaguma spēka ietekmē.
PiemēriLapas tūlīt nekrita zemē, bet virpuļoja ap koku.
2.Nenonākt (nevēlamā, bīstamā situācijā, apstākļos u. tml.).
PiemēriNekrist negodā, kaunā.
2.1.Nenonākt (kādā, parasti nevēlamā) psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
PiemēriNekrist izmisumā, panikā.
3.sarunvaloda Iekļauties; neatpalikt no citiem.
PiemēriSpēlētājs nekrīt ārā no spēles, kaut pieredzes pamaz.
Stabili vārdu savienojumiGabals (jau) nenokritīs. Meistars no debesīm nekrīt. Nekrist svarā. Solīts makā nekrīt.