Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pārbraukāt
pārbraukāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Braukājot pabūt (visā teritorijā, daudzās vai visās kādas teritorijas vietās).
PiemēriPārbraukāt visu pilsētu.
1.1.Braukājot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
PiemēriPārbraukāt no sacensībām uz sacensībām.