pārbraukt
pārbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu darbības vārds; intransitīvs
1.Braukšus vai braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
PiemēriPārbraukt pār tiltu.
- Pārbraukt pār tiltu.
- Pārbraucu pār jūru ar prāmi.
- Kaimiņš pārbraucis pāri tīrumam.
- Mašīna pārbrauc pāri tiltam.
1.1.transitīvs Braukšus vai braucot šķērsot (ko).
PiemēriPārbraukt robežu.
- Pārbraukt robežu.
2.Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
PiemēriPārbraukt mājās.
- Pārbraukt mājās.
- Pārbraukt no pilsētas.
- Māte gaida pārbraucam dēlu no Amerikas.
3.Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vietu u. tml.).
PiemēriPārbraukt uz dzīvi Šveicē.
- Pārbraukt uz dzīvi Šveicē.
- Ģimene pārbrauca uz citu dzīvesvietu.
3.1.Braucot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
4.Pārvilkt (pār kā virsmu ar roku, priekšmetu u. tml.).
PiemēriPārbraukt ar roku pār matiem.
- Pārbraukt ar roku pār matiem.
- Pārbraukt ar pirkstiem pār monētas sāniem.