pārbraukt
pārbraukt -braucu, -brauc, -brauc, pag. -braucu intransitīvs, darbības vārds
1.Braukšus vai braucot pārvirzīties (pāri kam, pār ko).
PiemēriPārbraukt pār tiltu.
1.1.transitīvs Braukšus vai braucot šķērsot (ko).
PiemēriPārbraukt robežu.
2.Braukšus atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
PiemēriPārbraukt mājās.
3.Braukšus pārcelties (uz citu dzīvesvietu, uzturēšanās vietu u. tml.).
PiemēriPārbraukt uz dzīvi Šveicē.
3.1.Braucot pārvietoties (no vienas vietas uz citu).
4.Pārvilkt (pār kā virsmu ar roku, priekšmetu u. tml.).
PiemēriPārbraukt ar roku pār matiem.