ritināt
ritināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Tīt vaļā (ko satītu, saritinātu); tīt, likt (ko lokveidā, apļveidā).
PiemēriRitināt virvi no spoles.
- Ritināt virvi no spoles.
- Ritināt vaļā papīra rulli, plakātu.
- Ritināt vadus.
Stabili vārdu savienojumiRitināt ciet.
- Ritināt ciet — satīt, saritināt.
1.1.Panākt, ka (kas) pārvietojas, virzās (parasti apļveidā, cirkulāri).
PiemēriRitināt sarakstu uz augšu vai uz leju.
- Ritināt sarakstu uz augšu vai uz leju.
2.Ļaut (kam) ritēt, risināties.
PiemēriRitināt dejas soli.
- Ritināt dejas soli.
- Ritināt filozofiskas sarunas.
Stabili vārdu savienojumiRitināt atmiņu kamolīti. Ritināt atmiņu kamolu. Ritināt atmiņu pavedienu.
- Ritināt atmiņu kamolīti idioma — gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
- Ritināt atmiņu kamolu idioma — gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.
- Ritināt atmiņu pavedienu idioma — gremdēties atmiņās, stāstīt atmiņas.