Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ritmizēt
ritmizēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
ritmizējums lietvārds; vīriešu dzimte
ritmizācija lietvārds; sieviešu dzimte
1.Atveidot (skaņdarba) ritmu.
PiemēriBērni klausās un ritmizē dziesmu.
  • Bērni klausās un ritmizē dziesmu.
  • intransitīvs Ritmizēt ar kociņiem.
  • intransitīvs Prasme dziedāt un ritmizēt pēc notīm.
2.Padarīt ritmisku; piešķirt (kam) noteiktu ritmu.
PiemēriRitmizēt darba procesu.
  • Ritmizēt darba procesu.
  • Preparāts ritmizē sirdsdarbību un elpošanu.
  • Ritmizēts un četrrindēs izkārtots teksts.
  • Ritmizēts fasādes elementu izvietojums.