Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
puļķis sarunvaloda
puļķis lietvārds; vīriešu dzimte
Neliels garens koka (retāk cita materiāla) priekšmets, ko lieto, piem., kā aizbāšanai.
PiemēriAizbāz mucu ar puļķi.
  • Aizbāz mucu ar puļķi.
  • Iedzīt puļķi dēļa caurumā.