žigls
žigls -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
žigla -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
žiglums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Tāds, kas pārvietojoties spēj veikt lielu attālumu samērā īsā laika sprīdī; ātrs1.
PiemēriŽigls zēns.
- Žigls zēns.
- Žigla meitene.
- Vāvere ir žigls dzīvnieciņš, ne tu to noķersi, nekā!
1.1.Tāds, kas strauji padara, paveic (ko).
PiemēriDarbos viņa vienmēr ir ļoti žigla.
- Darbos viņa vienmēr ir ļoti žigla.
1.2.Tāds, kas norisinās straujā tempā, strauji.
PiemēriIet žiglā solī.
- Iet žiglā solī.
1.3.Neilgs, īss (skatiens, smaids).
PiemēriPārlaist žiglu skatienu.
- Pārlaist žiglu skatienu.
- Apmainīties žigliem smaidiem.
Stabili vārdu savienojumiŽiglas (arī veiklas u. tml.) kājas. Žiglas kājas.
- Žiglas (arī veiklas u. tml.) kājas — žigla, veikla u. tml. gaita.
- Žiglas kājas — 1. Ātra gaita.2. sarunvaloda Caureja.