izadīt
izadīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
izadīties darbības vārds; atgriezenisks
izadījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Adot izveidot, izgatavot (ko); noadīt.
PiemēriAr krāsainiem rakstiem izadīta cepure.
1.1.Adot izveidot (rakstu, ornamentu).
PiemēriIzadīt pīņu rakstu.
1.2.Adot izlietot (daudz vai visu).
PiemēriIzadīt visu dzijas kamolu.