uzburt
uzburt -buru, -bur, -bur, pag. -būru darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti izveidojas (iztēlē), atveidojas (atmiņā).
PiemēriStāstot uzburt ceļojumā redzēto.
- Stāstot uzburt ceļojumā redzēto.
- Melodija uzbur vasaras rīta ainu.
- Uzburt atmiņā skolasbiedru sejas.
2.Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
PiemēriVingrotāji uzbūra krāšņu priekšnesumu.
- Vingrotāji uzbūra krāšņu priekšnesumu.
- Skatītāju acu priekšā uzburt brīnišķīgu vakara frizūru.
- Rokdarbnieču pirksti uzbūra visdažādākos ziedus.
Stabili vārdu savienojumiKā uzburts (uz kādu, uz ko).
- Kā uzburts (uz kādu, uz ko) idioma — saka, ja pēc kā ir liela, nepārvarama tieksme.