Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
uzburt
uzburt -buru, -bur, -bur, pag. -būru transitīvs, darbības vārds
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti izveidojas (iztēlē), atveidojas (atmiņā).
PiemēriStāstot uzburt ceļojumā redzēto.
2.Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko kvalitatīvu, pārsteidzošu).
PiemēriVingrotāji uzbūra krāšņu priekšnesumu.
Stabili vārdu savienojumiKā uzburts (uz kādu, uz ko).