rēgoties
rēgoties [rȩ̃guôtiês] -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos darbības vārds; atgriezenisks
1.Būt redzamam, saskatāmam.
PiemēriVisā ēkas garumā rēgojās izbalējis uzraksts.
- Visā ēkas garumā rēgojās izbalējis uzraksts.
- No kabatas laukā rēgojas balta aploksnes mala.
1.1.Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
PiemēriLejā rēgojas bezdibenis.
- Lejā rēgojas bezdibenis.
- Ieejot mežā, priekšā rēgojas atkritumu kaudzes.
1.2.Būt, atrasties, parasti nevēlami, kādā citiem saskatāmā, redzamā vietā – par cilvēkiem.
PiemēriKo rēgojies acu priekšā, vai tev nav darāms kāds darbs?
- Ko rēgojies acu priekšā, vai tev nav darāms kāds darbs?
2.Rasties iztēlē, atmiņā, sapņos u. tml. redzes tēlu veidā (parasti par ko nepatīkamu).
PiemēriTumsā rēgojas mošķi.
- Tumsā rēgojas mošķi.
- Ūdenī spokaini rēgojās meitenes baltais stāvs.