piekritīgs
piekritīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
piekritīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
1.Tāds, kas ietilpst (kā) piekritībā.
PiemēriLieta nav piekritīga šai tiesai.
- Lieta nav piekritīga šai tiesai.
1.1.Tāds, ko (kam) ir tiesības iegūt; tāds, kas (kam) pienākas.
PiemēriPašvaldībai piekritīgs zemes gabals.
- Pašvaldībai piekritīgs zemes gabals.
- Konfiscētajām kontrabandas precēm tiek piešķirts valstij piekritīgas mantas statuss.