piekrist
piekrist -krītu, -krīti, -krīt, pag. -kritu darbības vārds; intransitīvs
1.Būt vienisprātis, pievienoties (izteiktajam viedoklim, uzskatam u. tml.).
PiemēriPiekrist teiktajam.
- Piekrist teiktajam.
- Viņa piekrita, ka nodarbībās apgūtas vērtīgas lietas.
1.1.Dot pozitīvu atbildi, būt ar mieru (ko darīt).
PiemēriPiekrist piedāvājumam.
- Piekrist piedāvājumam.
- Piekrist sarunai.
- Piekrist piedalīties konferencē.
- Meitene beidzot ir piekritusi kļūt par viņa sievu.
2.Būt tiesībām (ko) iegūt; pienākties.
PiemēriBezsaimnieka manta piekrīt valstij.
- Bezsaimnieka manta piekrīt valstij.
- Teritorijas, kas kaimiņvalstij piekrita pēc miera līguma.