Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piekraut
piekraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu darbības vārds; transitīvs
1.Kraujot (kravu) piepildīt ar to (transportlīdzekli).
PiemēriPiekraut kuģi ar graudiem.
1.1.Liekot, novietojot (ko iekšā), piepildīt (ar to ko).
PiemēriPiekraut pilnu somu ar iepirkumiem.
1.2.Liekot, novietojot (ko virsū), pilnīgi aizņemt (kādu virsmu).
PiemēriPiekraut šķīvi ar ēdamo.
1.3.Liekot, novietojot (ko) lielākā daudzumā, aizņemt (ar to telpu).
PiemēriAr grāmatām piekrauts dzīvoklis.