Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piekraut
piekraut -krauju, -krauj, -krauj, pag. -krāvu darbības vārds; transitīvs
1.Kraujot (kravu) piepildīt ar to (transportlīdzekli).
PiemēriPiekraut kuģi ar graudiem.
  • Piekraut kuģi ar graudiem.
  • Piekrauta automašīna.
1.1.Liekot, novietojot (ko iekšā), piepildīt (ar to ko).
PiemēriPiekraut pilnu somu ar iepirkumiem.
  • Piekraut pilnu somu ar iepirkumiem.
  • Veikalā piekrāvām pilnus ratus.
  • Līdz augšai piekrauts ledusskapis.
1.2.Liekot, novietojot (ko virsū), pilnīgi aizņemt (kādu virsmu).
PiemēriPiekraut šķīvi ar ēdamo.
  • Piekraut šķīvi ar ēdamo.
  • Nest līdz malām piekrautu paplāti.
1.3.Liekot, novietojot (ko) lielākā daudzumā, aizņemt (ar to telpu).
PiemēriAr grāmatām piekrauts dzīvoklis.
  • Ar grāmatām piekrauts dzīvoklis.