Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
piekrāpt
piekrāpt -krāpju, -krāp, -krāpj, pag. -krāpu darbības vārds; transitīvs
1.Piemānīt (kādu), nepildot solīto, izkrāpjot naudu u. tml.
PiemēriPiekrāpt pircēju.
  • Piekrāpt pircēju.
  • Uzpircējs viņu piekrāpa – nesamaksāja naudu.
  • Firma, solot darbu ārzemēs, ir puisi piekrāpusi.
1.1.Piemānīt, pievilt (kādu), melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
PiemēriPiekrāpt vēlētājus.
  • Piekrāpt vēlētājus.
2.Kļūt neuzticīgam (laulības dzīvē).
PiemēriSieva viņu piekrāpusi ar citu vīrieti.
  • Sieva viņu piekrāpusi ar citu vīrieti.
  • Piekrāptais vīrs.