ritēt
ritēt 3. pers. rit, pag. ritēja darbības vārds; intransitīvs
ritējums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Rotējot pārvietoties, būt rotācijas kustībā; arī rotēt.
PiemēriRiteņi rit.
- Riteņi rit.
1.1.Riteņiem griežoties, pārvietoties (par transportlīdzekļiem).
Stabili vārdu savienojumiRitošais sastāvs.
- Ritošais sastāvs — dzelzceļa transportlīdzekļu (piem., lokomotīvju, vagonu) kopums.
2.Tecēt, plūst (par šķidrumiem).
PiemēriPār vaigiem ritēja asaras.
- Pār vaigiem ritēja asaras.
- Dzīslās rit asinis.
3.Notikt, risināties (par darbību, norisi).
PiemēriDarbi rit pilnā sparā.
- Darbi rit pilnā sparā.
- Spēle ritēja līdzīgi.
- transitīvs Viss rit savu gaitu.
3.1.Iet uz priekšu, turpināties (par laiku, laikposmu).
PiemēriLaiks rit tik ātri!
- Laiks rit tik ātri!
- Dienas rit uz priekšu.
- Dzīve rit tālāk.