apnikt
apnikt -nīku, -nīc, -nīk, pag. -niku darbības vārds; intransitīvs
Kļūt garlaicīgam, nepatīkamam (ilgstoša nemainīguma, vienmuļas atkārtošanās vai ilgstošas lietošanas dēļ); vairs neizraisīt interesi.
PiemēriDrauga joki sāka apnikt.
- Drauga joki sāka apnikt.
- Spēle bērniem apnika.
- Mājas dzīve un darbi apnika.
- Apnīkst klausīties nepārtrauktos atgādinājumos.
- Klausīties vienas un tās pašas dziesmas apnika.
- Vecais kostīms meitenei bija apnicis.
- Puisis ar savu uzmācību meitenei apnika.
Stabili vārdu savienojumiApnikt līdz kaklam.
- Apnikt līdz kaklam idioma — sarunvaloda ļoti apnikt.