steberēt sarunvaloda
steberēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Nedroši, neveikli, arī nevarīgi iet.
PiemēriPiedzērušais steberēja pāri ielai.
- Piedzērušais steberēja pāri ielai.
- Uz slidenās ielas ieķeros vīram elkonī un steberēju līdzi.
- Ārsts uz mājām nenāk, tāpēc slimie steberē uz poliklīniku paši.