gandarījums
gandarījums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Emocionāls stāvoklis, apmierinājums, prieks, ko izraisa, piem., labi paveikts darbs, izdevusies iecere.
PiemēriMorāls gandarījums.
- Morāls gandarījums.
- Izjust gandarījumu.
- Radošs darbs sniedz gandarījumu tā veicējam.
1.1.Atzinība (par paveikto).
PiemēriDarba darītājam vajadzīgs gandarījums.
- Darba darītājam vajadzīgs gandarījums.
2.Atlīdzinājums (cietušajam).
PiemēriGandarījuma samaksa.
- Gandarījuma samaksa.
- Saņemt gandarījumu.
Stabili vārdu savienojumiGandarījuma brauciens.
- Gandarījuma brauciens — joma: fiziskā kultūra un sports brauciens, ko organizē starp tiem sacensības dalībniekiem, kuri nav iekļuvuši finālā.
3.Paveikta darbība, rezultāts → gandarīt2; atmaksa, arī atriebība.
PiemēriAlkt gandarījuma.
- Alkt gandarījuma.