gandarīt
gandarīt -īju, -ī, -ī, arī -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) izjūt apmierinājumu, prieku (par ko).
PiemēriViņu gandarī iespējas darboties un sevi apliecināt.
- Viņu gandarī iespējas darboties un sevi apliecināt.
- Ļoti gandarī tas, ka tavs darbs tiek novērtēts.
- Aktrise var būt gandarīta.
Stabili vārdu savienojumiJusties gandarītam.
- Justies gandarītam — izjust gandarījumu, apmierinājumu.
2.Atdarīt, atmaksāt, pēc tam izjūtot apmierinājumu, iegūstot sirdsmieru.
PiemēriGandarīt apvainojumu ar dūres sitienu.
- Gandarīt apvainojumu ar dūres sitienu.
3.joma: reliģija Pateikties, atlīdzināt Dievam, izpērkot grēkus, lūdzoties u. tml.
PiemēriUn iziesim mēs kādu rītu, Lai paši sevi atpazītu, Lai mēs, ak Kungs, Tev gandarītu Līdz audzei septītai.
- Un iziesim mēs kādu rītu, Lai paši sevi atpazītu, Lai mēs, ak Kungs, Tev gandarītu Līdz audzei septītai.