Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
dzenāt
dzenāt [dzȩnât] -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
dzenāties darbības vārds; atgriezenisks
1.Atkārtoti dzīt, trenkāt (cenšoties noķert, sagūstīt); atkārtoti dzīt (dzīvnieku).
PiemēriDzenāt govis no vienas vietas uz otru.
  • Dzenāt govis no vienas vietas uz otru.
  • Suns dzenā kaķi.
1.1.Gaiņāt.
PiemēriDzenāt odus.
  • Dzenāt odus.
  • Zirgs dzenāja dundurus.
2.Virzīt no vienas vietas uz otru, dzīt šurpu turpu.
PiemēriBērni pagalmā dzenā bumbu.
  • Bērni pagalmā dzenā bumbu.
  • Kaķēns dzenāja dzijas kamolu.
2.1.pārnestā nozīmē Par vēju.
PiemēriVējš dzenāja rudens lapas, jūrmalas smiltis.
  • Vējš dzenāja rudens lapas, jūrmalas smiltis.
2.2.sarunvaloda Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
PiemēriSlimnieku dzenāja no viena ārsta pie otra.
  • Slimnieku dzenāja no viena ārsta pie otra.
Stabili vārdu savienojumiPutraims putraimu dzenā.