Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
dzenis
dzenis -ņa, dsk. ģen. -ņu lietvārds; vīriešu dzimte
Vidēja lieluma putns ar raibu apspalvojumu un cietu knābi, ar ko atšķeļ koka mizu (meklējot barību) un kaļ dobumus kokos.
PiemēriDižraibais, mazais dzenis.
  • Dižraibais, mazais dzenis.
  • Klausīties dzeņa kalšanā.
Stabili vārdu savienojumiDzeņu dzimta.
Stabili vārdu savienojumiRaibs kā dzeņa vēders.