dzenis
dzenis -ņa, dsk. ģen. -ņu vīriešu dzimte, lietvārds
Vidēja lieluma putns ar raibu apspalvojumu un cietu knābi, ar ko atšķeļ koka mizu (meklējot barību) un kaļ dobumus kokos.
PiemēriDižraibais, mazais dzenis.
Stabili vārdu savienojumiDzeņu dzimta.
Stabili vārdu savienojumiRaibs kā dzeņa vēders.