pīt
pīt pinu, pin, pin, pag. pinu darbības vārds; transitīvs
1.Pamīšus krustojot (ko), saistīt kopā; šādā veidā darināt (priekšmetu).
PiemēriPīt grozu.
- Pīt grozu.
- Pītās mēbeles.
Stabili vārdu savienojumiPītā maize.
- Pītā maize — baltmaize, kura klaipa virsma izveidota pīnes formā.
1.1.Pamīšus krustojot (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
PiemēriPīt matus.
- Pīt matus.
- Pīt bizi.
2.Saistīt (ko, parasti dzīvnieka kājas) tā, ka (tam) ir grūti vai neiespējami kustēties, pārvietoties.
PiemēriPīt zirgus pieguļā.
- Pīt zirgus pieguļā.
3.sarunvaloda Saistīt (piem., kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
PiemēriNepin mani iekšā!
- Nepin mani iekšā!