Paplašinātā meklēšana

Meklējam pīt.

Atrasts vārdos (98):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (233):

vīzes Apavi, kas pīti no lūkiem (retāk tāsīm).
apgānīt Apkaunot, noniecināt (ko cēlu, labu); aptraipīt.
vainags Aplī sapīta un sasieta ziedu, lapu, zaru u. tml. vītne.
apķept Aplipt, pārklāties, notraipīties (ar ko lipīgu).
apsiekalot Apslapināt, aptraipīt ar siekalām.
aptaisīt Aptraipīt ar izkārnījumiem.
apsmulēt Aptraipīt, nosmērēt (no virspuses, visapkārt).
apšmucēties Aptraipīties, notraipīties (no visām pusēm, visapkārt).
ieekonomēt Ar ekonomiju ietaupīt.
iemest Ar metienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); metot trāpīt (kur, kādam).
iesviest Ar sviedienu (vai ļaujot krist) ievirzīt (kur iekšā); sviežot trāpīt (kur); iemest.
ielauzties Atlaužot (piem., durvis), iekļūt (kur iekšā), parasti, lai zagtu, laupītu; iekļūt ar varu (kur iekšā).
rezervēt Atlicināt, pataupīt.
atrist Atnākt vaļā, atraisīties (piem., par ko sapītu); atplesties.
izpīt Atpīt (matus); atpinot (matus), izņemt (piem., lenti).
atpīt Atraisīt (ko sapītu).
aizdiegt Ātri, lieliem dūrieniem aizšūt; pavirši aizlāpīt.
sadiegt Ātri, pavirši aizlāpīt, salāpīt.
atlicināt Atstāt, pataupīt; iedalīt (kādam nolūkam).
orhideju dzimta augu dzimta, kurā ietilpst piem., dzegužkurpītes, naktsvijoles, vaniļas.
trese Blīvi sastiprinātu, ar diegiem sapītu grieztu matu veidojums.
nobradāt Bradājot, staigājot (pa ko, kur), notraipīt (apavus); nobrist.
sabradāt Bradājot, staigājot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
sastiepties Ceļot, nesot (ko smagu), stipri pastiepjoties, savainoties; izraisīt sev sastiepumu (1); sastaipīties.
žēlot Censties neiztērēt, nedot; taupīt.
uzcirst Cērtot trāpīt (uz kā, kam).
gaisa pirāts cilvēks, kas uzbrūk lidaparāta apkalpei, lai nolaupītu to vai piespiestu vadīt uz sev vajadzīgo vietu.
pinējs Darītājs --> pīt (1); amatnieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu.
uzlāpīties Dzerot alkoholisku dzērienu, novērst sev paģiras; salāpīties.
apgrābstīt Grābstoties notraipīt.
gorīties Grozīt, arī staipīt savu ķermeni, tā daļas.
naktsskapītis Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļasvietas novietojams skapītis; naktsgaldiņš.
naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele – mazs, pie guļvietas novietojams galdiņš; naktsskapītis.
iepīties Ieķerties, sapīties (kur).
iepiņķēties Iepīties.
iepīt Iesākt pīt, bet nepabeigt.
iespītēties Iesākt spītēties; kļūt stūrgalvīgam, ietiepīgam, nepiekāpīgam.
saspītēt Iespītēt (parasti ļoti).
kārpīties Ilgāku laiku, (parasti) intensīvi kārpīt – par dzīvniekiem.
izpīties Ilgāku laiku, daudz pīt.
sakakāt Izkārnoties notraipīt, piemēslot.
nolaistīties Izlaistot (ko), izlaistoties (kam), saslapināties, notraipīties (ar to).
nolieties Izlejot (ko), izlīstot (kam), saslapināties, arī notraipīties (ar to).
noliet Izlejot (ko), padarīt slapju, arī notraipīt (ar to ko).
atstaipīt Izstaipīt (piem., notirpušu, piepūlētu ķermeņa daļu).
izstaipīt kaulus izstaipīt locekļus.
korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis.
apkakāt Kakājot aptraipīt.
sacirsties pretī kategoriski iebilst, sākt spītēties.
saspuroties Kļūt (parasti ļoti) spītīgam, nepiekāpīgam, iecirtīgam.
smērēties Kļūt netīram, traipīties.
nosmērēties Kļūt netīram; notraipīties, notriepties.
saspītēties Kļūt spītīgam.
spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
spuroties Kļūt, arī būt spītīgam, nepiekāpīgam; nepakļauties (piem., kāda gribai).
pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna.
razbainieks Laupītājs; bandīts.
izlaupīt Laupot iztukšot (ko); nolaupīt (daudz vai visu).
trimo Liels spogulis, parasti ar skapīti, kosmētikas piederumu novietošanai.
sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks; arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
nosmērēties līdz ausīm ļoti notraipīties.
palaupīt Mazliet laupīt (parasti neilgu laiku, nelielā daudzumā).
antresols Mēbeļu (skapju, sekciju) augšējais papildelements – verams skapītis.
mudžināties Mest cilpas, mezglus; savīties, sapīties.
palāpīt Neilgu laiku, mazliet lāpīt.
pastaipīt Neilgu laiku, mazliet staipīt (ķermeni, tā daļas).
pastaipīties Neilgu laiku, mazliet staipīt, vingrināt savu ķermeni.
servants Neliela bufete, trauku skapītis galda piederumu novietošanai.
melns Netīrs, notraipīts.
nopūdelēt Netrāpīt mērķī (šāvienu).
nopūdelēt Netrāpīt mērķī, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
aizvārstīt Nevīžīgi, pavirši aizšūt, aizlāpīt.
jājampātaga No ādas sloksnēm pīta īsa pātaga (jātniekam).
sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piem., apģērba apdarei.
aiznest Nolaupīt (par dzīvniekiem).
atlikt Nolikt nost (malā u. tml.); nolikt atsevišķi, lai pataupītu.
nosmulēties Nosmērēties, notraipīties.
aptašķīt Notašķīt; notraipīt (no virspuses).
Lai velns par mazu puiku paliek! noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos.
apliet Notraipīt (ar ko šķidru).
saspeķot Notraipīt (parasti ļoti, viscaur) ar ko taukainu.
nopilināt Notraipīt ar (kā) pilieniem.
apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem).
nopuņķot Notraipīt ar puņķiem.
noslienāt Notraipīt ar slienām, siekalām, gļotām u. tml.
nosiekaloties Notraipīt sevi ar siekalām.
notraipīties Notraipīt sevi, savas ķermeņa daļas; tikt notraipītam.
apķepināt Notraipīt, noklāt (ar ko ķepīgu, lipīgu).
notaisīt Notraipīt, nosmērēt (parasti ar izkārnījumiem).
noķēzīt Notraipīt, nosmērēt (parasti ar mēsliem, netīrumiem).
noķellēt Notraipīt, nosmērēt.
nomūrēt Notraipīt, nosmērēt.
nospeķot Notraipīt, parasti ar ko taukainu.
apķēpāt Notraipīt; nosmērēt.
ķēzīt Notraipīt.
apķēzīties Notraipīties (ar mēsliem, netīrumiem).
nopuņķoties Notraipīties ar puņķiem.
noslienāties Notraipīties ar slienām, siekalām, gļotām u. tml.
sasmulēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ļoti, viscaur).
nomūrēties Notraipīties, nosmērēties.
asiņains Notraipīts ar asinīm; klāts ar asinīm.
notriepties Notriept sevi, savas ķermeņa daļas (ar ko); tikt notrieptam, notraipīties.
iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties.
kriminālmeklēšana Operatīva darbība, ko veic policija, lai novērstu un atklātu noziegumus un noziedzniekus, atrastu nolaupītās mantas u. tml.
samarieši Organizācija, kas nodrošina pirmās palīdzības un sociālās aprūpes pakalpojumus (nosaukums izvēlēts pēc Bībeles stāsta par samarieti, kurš nesavtīgi palīdzēja laupītāju savainotam, ceļa malā guļošam cilvēkam); šīs organizācijas biedri.
dzegužkurpīte Orhideju dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar lielu, parasti vienu ziedu, kam apakšējā daļa atgādina kurpīti.
noķēpāties Padarīt netīru sevi, savas drēbes; notraipīties (parasti ar ko mīkstu, lipīgu).
noziesties Padarīt netīru sevi, savu apģērbu; notraipīties, nosmērēties.
nosmulēt Padarīt netīru, nosmērēt, notraipīt.
apgānīt Padarīt netīru, notraipīt; nopostīt, izpostīt, izturēties zaimojoši (parasti aiz ļaunuma).
novārtīt Padarīt netīru, notraipīt.
nosmērēt Padarīt netīru; notraipīt, notriept.
noziest Padarīt netīru; notraipīt; nosmērēt.
noķēpāt Padarīt netīru; notraipīt.
nomuļļāt Padarīt netīru; notraipīt.
smurgāties Padarīt sevi netīru; traipīties.
aptraipīt Padarīt traipainu; notraipīt.
aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
smērēt Panākt, būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst netīrs; traipīt.
nest Parasti savienojumā ar "prom": zagt (par cilvēkiem), laupīt (par dzīvniekiem).
notecēt Pārklāties, tikt pārklātam, arī notraipīties (ar ko tādu, kas tek).
sīkstuļoties Pārmērīgi taupīt, krāt mantu, naudu, nevēloties dalīties ar citiem; skopuļoties.
pastaipīt kaulus pastaipīt locekļus.
pipka Pātaga (no ādas pītām sloksnēm); īpaša nūja, zizlis sišanai.
lāpījums Paveikta darbība, rezultāts --> lāpīt; lāpītā vieta.
pinums Paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets.
triept Pieļaut, arī panākt, būt par cēloni, ka (uz kā) nokļūst kādas vielas un (tas) kļūst traipains, netīrs; traipīt.
marodēt Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
pietaupīties Pietaupīt, neiztērēt visus savus spēkus, enerģiju.
pieglabāt Pietaupīt; saglabāt.
līdz (pēdējam) kreklam pilnīgi, pavisam (izputināt, aplaupīt u. tml.).
nopilēt Pilot (kam), tikt saslapinātam, notraipītam (ar ko).
metams Priekšmets, rīks, ko met, lai trāpītu (kam).
sviežamais Priekšmets, rīks, ko sviež, lai trāpītu (kur); metams (2).
ekonomēt Racionāli izmantot (ko); taupīt.
prievīte Rakstaina (austa vai pīta) samērā šaura lente (kā) rotāšanai, apdarei, nostiprināšanai.
izstaipīties Refl. --> izstaipīt (2).
pastaipīties Refl. --> pastaipīt (1).
pīties Refl. --> pīt (1); tikt pītam.
staipīties Refl. --> staipīt (1).
iespītēt Rīkoties (kā), izdarīt (ko) par spīti (kādam).
atstāt Saglabāt, aiztaupīt (kādam nolūkam); nodot citu lietošanā, īpašumā; sakrāt (kādas vērtības), kas paliek citiem.
ielāps uz ielāpa saka par ko daudz lāpītu, nolietotu.
kā ēzelis saka par spītīgu, ietiepīgu cilvēku.
spītīgs kā ēzelis saka par spītīgu, ietiepīgu cilvēku.
šķība roka saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī.
aplāpīt Salāpīt (daudz vai visu).
nolāpīt Salāpīt, aizlāpīt (ko) daudzās vietās.
satīties Sapīties.
mesties Sasieties, sapīties (piem., cilpā, grīstē, mezglā); sienoties, pinoties u. tml., veidot (piem., mezglu, cilpu).
nosiekalot Saslapināt, notraipīt ar siekalām.
saknapināt Sataupīt (ko), parasti ar grūtībām.
Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, kas noķertos ceļotājus guldīja dzelzs gultā, ja tie bija īsāki par gultas garumu, izstiepa, ja bija garāki - nogrieza kājas, lai pielāgotu gultas garumam.
vikingi Seno skandināvu karotāji, jūras laupītāji un tirgotāji.
raisīt Siet vaļā (ko sasietu, sapītu).
nogrābstīt Skarot ar rokām, grābstoties notraipīt.
nozagt Slepeni aizvest (kādu); nolaupīt.
iespert Sperot trāpīt (kam, pa ko, kur).
atspītēt Spītējot atdarīt, atmaksāt.
spīts Spītība, tās izpausme.
spītēt Spītīgi izturēties, rīkoties, paust spītību (pret kādu).
uzmest degunu spītīgi, iedomīgi reaģēt uz ko; nepamatoti apvainoties.
nospļaudīt Spļaudot notraipīt, padarīt netīru (kā virsmu).
nospļaut Spļaujot notraipīt, padarīt netīru.
sirot Staigājot, klīstot laupīt, zagt.
staipīt kaulus staipīt locekļus.
spīlēt Stiept, staipīt.
mest Strauji, ar atvēzienu virzot, censties trāpīt (kur).
iecirsties Stūrgalvīgi nepiekāpties, iespītēties, arī noslēgties sevī (parasti pēc aizskāruma).
šūt Šādā veidā lāpīt (ko).
galds Šādas mēbeles atvilktne, skapītis.
pūdelēt Šaujot netrāpīt mērķī (parasti par medniekiem).
nopūdelēt Šaujot netrāpīt mērķī, aizšaut garām.
iešaut Šaujot skart, trāpīt (kur).
sašaut Šaujot trāpīt (kur).
apšķaidīt Šķaidot apšļākt, aptraipīt.
nošķaudīt Šķaudot notraipīt.
apšķiest Šķiežot apšļākt, aptraipīt.
piešķiest Šķiežot padarīt slapju, notraipīt (ko).
apšļakstīt Šļakstot apšļākt, arī aptraipīt.
notašķīt Šļakstoties notraipīt, padarīt (ko) slapju, netīru.
lāpāms Tāds, ar ko var lāpīt.
iespītīgs Tāds, kas iespītējas, ietiepjas.
rezervēts Tāds, kas ir (konkrētai personai) atlikts, saglabāts, pataupīts brīvs, neaizņemts.
zemjains Tāds, kas ir klāts, notraipīts ar zemi.
ielāpains Tāds, kas ir lāpīts, kam ir daudz ielāpu.
miltains Tāds, kas ir nobārstīts vai notraipīts ar miltiem.
puņķains Tāds, kas ir notraipījies, notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
mēslains Tāds, kas ir notraipīts ar mēsliem, netīrumiem.
strutains Tāds, kas ir notraipīts ar strutām.
sveķains Tāds, kas ir notraipīts ar sveķiem; tāds, kas ir pārklāts ar sveķiem.
tintains Tāds, kas ir notraipīts ar tinti.
vircains Tāds, kas ir notraipīts ar vircu.
mīklains Tāds, kas ir notraipīts, aplipis ar mīklu [1].
netīrs Tāds, kas ir notraipīts, ko klāj vai kurā ir netīrumi, kā paliekas.
darvains Tāds, kas ir noziests, arī notraipīts ar darvu.
krītains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar krītu.
mālains Tāds, kas ir noziests, notraipīts ar māliem.
krējumains Tāds, kas ir pārklāts ar krējumu; tāds, kas ir aptraipīts ar krējumu.
sodrējains Tāds, kas ir pārklāts ar sodrējiem; tāds, kas ir notraipīts ar sodrējiem.
sviestains Tāds, kas ir pārklāts ar sviestu; tāds, kas ir aptraipīts ar sviestu.
medains Tāds, kas ir pārklāts, notraipīts ar medu.
pineklis Tas, kas ir sapinies, samezglojies; tas, kurā var sapīties, iepīties.
sirotājs Tas, kas siro; laupītājs.
taupīties Taupīt sevi, savus spēkus, veselību.
turēt stikla skapī taupīt, saudzēt (ko), nelietot.
aptecēt Tekot, plūstot tikt pārklātam, notraipītam (ar ko).
krist par laupījumu tikt nolaupītam, nonākt kāda varā, arī īpašumā.
pietaupīties Tikt pietaupītam, neiztērētam.
aplīt Tikt saslapinātam, notraipītam (no virspuses), līstot kādam šķidrumam.
taupīties Tikt taupītam (par materiālām vērtībām, priekšmetiem u. tml.).
uztrāpīt Trāpīt (ko) tieši virsū (uz kā, kam).
ietrāpīt Trāpīt (parasti kur iekšā).
notrāpīt Trāpīt, ievirzīt (ko paredzētajā vietā).
ķert Trāpīt, skart.
notriept Triepjot padarīt netīru, traipainu; notraipīt.
nočurāt Urinējot saslapināt, notraipīt (ko).
sačurāt Urinējot saslapināt, notraipīt.
uztrāpīties Uztrāpīt (1); arī pagadīties.
kārstīt Vairākkārt, laiku pa laikam kārt, stiept, bāzt ārā; staipīt, snaikstīt.
izspīlēt Valkājot izstaipīt (parasti apģērbu, tā daļas); būt par cēloni, ka izspiežas.
izvalkāt Valkājot, nēsājot pilnīgi nolietot (drēbes, apavus); valkājot, nēsājot izstaipīt (ko), padarīt (ko) lielāku; novalkāt.
līčot Veidot līkločus, līkumus (parasti par ceļu, upīti).
pažēlot Vēlēties ietaupīt, negribēt izdot (naudu).
apvemt Vemjot aptraipīt; novemt.
novemt Vemjot notraipīt, padarīt netīru.
novemties Vemjot notraipīties, padarīt sevi netīru.
mērķēt Vērst, virzīt (kādu priekšmetu) tā, lai (tas) trāpītu (kur).
tēmēt Vērst, virzīt (kādu priekšmetu) tā, lai (tas) trāpītu (kur).
tēmēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā); mērķēt (1).
mērķēt Virzīt, vērst ieroci tā, lai (piem., lode, šāviņš) trāpītu (paredzētajā vietā).
burlaks Zaglis, laupītājs.

pīt citās vārdnīcās:

Tēzaurs

pīt

LLVV

pīt

MEV

pît