marodēt
marodēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
marodierisms vīriešu dzimte, lietvārds
Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
PiemēriMarodēt pa vētrā cietušo mājām.