marodieris
marodieris lietvārds; vīriešu dzimte
marodiere lietvārds; sieviešu dzimte
Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
PiemēriMarodieri izlaupa veikalu.
Cilme:No franču marauder.