Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
marodieris
marodieris vīriešu dzimte, lietvārds
marodiere sieviešu dzimte, lietvārds
Cilvēks, kas piesavinās, laupa kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
PiemēriMarodieri izlaupa veikalu.
Cilme:No franču marauder.