marodēt
marodēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
marodierisms lietvārds; vīriešu dzimte
Piesavināties, laupīt kaujas laukā kritušo, nelaimes gadījumā cietušo vai bojāgājušo mantas (kara, nelaimes gadījuma laikā vai pēc tā).
PiemēriMarodēt pa vētrā cietušo mājām.