marmorēt
marmorēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
marmorējums lietvārds; vīriešu dzimte
Veidot (ko) līdzīgu marmoram.
PiemēriMarmorēts papīrs.
- Marmorēts papīrs.
- Gaļa ir viegli marmorēta.