marķēt
marķēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju transitīvs, darbības vārds
1.Apzīmēt (piem., preci, ražojumu, sūtījumu), uzliekot attiecīgu zīmi; iezīmēt.
PiemēriMarķēt zāģmateriālus.
2.Nospraust (kā) robežas, iezīmēt.
PiemēriMarķēt brauktuvi.
2.1.intransitīvs Iezīmēt (tēlojumā) galvenos darbības akcentus, emocionāli neizspēlējot lomas nianses.
PiemēriMarķēt uz skatuves.
Cilme:No franču marquer ‘atzīmēt’.