sabrist
sabrist -brienu, -brien, -brien, pag. -bridu darbības vārds; intransitīvs
1.Iebrist (kur) – par vairākiem, daudziem.
PiemēriPeldētāji sabrien ūdenī.
- Peldētāji sabrien ūdenī.
- Govis sabrida upē.
- Bērni sabriduši dziļajā sniegā.
2.transitīvs Brienot (pa ko), padarīt slapju, netīru (ko).
PiemēriBaidīties sabrist kurpes.
- Baidīties sabrist kurpes.
- Sabrist slapjas kājas.
- Zābaki dubļos sabristi.
- Žāvēt sabristos apavus.
2.1.Brienot (pa ko, pāri kam), ļoti (to) notraipīt, padarīt slapju.
PiemēriDubļaina, sabrista grīda.
- Dubļaina, sabrista grīda.