nolaupīt1
nolaupīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Laupot iegūt, piesavināties.
PiemēriNolaupīt mantu.
- Nolaupīt mantu.
- Noziedznieki nolaupījuši naudu un vērtslietas.
1.1.Ar varu, slepeni aizvest (kādu), sagūstīt (ko).
PiemēriNolaupīt bērnu.
- Nolaupīt bērnu.
- Nolaupīt lidmašīnu ar pasažieriem.
- Pirāti nolaupījuši kravas kuģi.
1.2.pārnestā nozīmē Atņemt (ko).
PiemēriSlimība nolaupījusi viņam dzīvesprieku.
- Slimība nolaupījusi viņam dzīvesprieku.
- Nevar zināt, vai brīvo vakaru nenolaupīs darba lietas.