pataupīt
pataupīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
pataupīties darbības vārds; atgriezenisks
1.Taupot atstāt neizlietotu, neizmantotu; taupot saglabāt (ko kādam, kam).
PiemēriPataupīt naudu neparedzētiem izdevumiem.
- Pataupīt naudu neparedzētiem izdevumiem.
- Pataupīt ko vēlākam laikam.
- Pataupīt šokolādi pārējiem mājiniekiem.
1.1.Izmantot saprātīgi, ar apdomu, neiztērējot visu; pasaudzēt.
PiemēriPataupīt spēkus.
- Pataupīt spēkus.
- Pataupīt savus nervus.
- Tev vajadzētu sevi pataupīt, atpūsties.
1.2.Neizteikt, neizpaust (līdz kādam laikam).
PiemēriPataupīt šādus izteikumus pie sevis.
- Pataupīt šādus izteikumus pie sevis.
- Pataupīt savus komentārus privātām sarunām.