patecēt1
patecēt 3. pers. -tek, pag. -tecēja. intransitīvs, darbības vārds
1.Tekot, plūstot pavirzīties (par šķidrumu).
PiemēriŪdens patecējis zem vannas.
1.1.Mazliet, neilgu laiku tecēt.
PiemēriNedaudz patecēja asinis.
2.novecojis Paiet (par laiku, laikposmu).
PiemēriLaiks patecēja nemanot.