izstaipīt
izstaipīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
1.Kustinot izvingrināt, vairākkārt izstiept (ķermeni, tā daļas).
PiemēriIzstaipīt kājas.
Stabili vārdu savienojumiIzstaipīt kaulus.
2.Staipot padarīt garāku, lielāku (priekšmetu).
PiemēriIzstaipīt adījumu.
2.1.Valkājot, lietojot padarīt garāku, arī vaļīgāku (piem., apģērbu, tā daļas).
PiemēriIzstaipīta bikšu gumija.
2.2.Smaguma ietekmē deformēties, kļūt garākam, lielākam.
PiemēriIzstaipītas kabatas.
3.Velkot izstiept tā, ka aizņem kādu (kā) daļu, šķērso (parasti vairākkārt) ko.
PiemēriTualetes papīrs izstaipīts pa visu māju.