nopūdelēt sarunvaloda
nopūdelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju intransitīvs, darbības vārds
1.Šaujot netrāpīt mērķī, aizšaut garām.
PiemēriIr gadījies medībās arī nopūdelēt.
1.1.Izdarīt ko aplam, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
PiemēriNopūdelēt metienu.
1.2.transitīvs Netrāpīt mērķī (šāvienu).
PiemēriNopūdelēt šāvienu.
2.transitīvs Netrāpīt mērķī, kļūdīties (piem., sporta spēlēs).
PiemēriNopūdelēt soda metienu.