pieglabāt
pieglabāt āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Pietaupīt; saglabāt.
PiemēriŠo recepti der pieglabāt ogu laikam, tad var izmantot svaigās ogas.
- Šo recepti der pieglabāt ogu laikam, tad var izmantot svaigās ogas.
- Numuru iesaku pieglabāt telefonā, var vēl noderēt.
- Labāk oriģinālo skaitli pirms ieraksta veikšanas formā pieglabāt datu bāzē.
- Tēvs nopirka visām trim [meitām] glāžu ratiņus un sacīja: "Kura mācēs savu ratiņu labāki pieglabāt, tā mantos visu manu iedzīvi pēcgalā."
2.Glabājot mirušos, piepildīt (kādu vietu).
PiemēriVecais kapulauks jau ir pieglabāts pilns.
- Vecais kapulauks jau ir pieglabāts pilns.