Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pieglabāt
pieglabāt āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
1.Pietaupīt; saglabāt.
PiemēriŠo recepti der pieglabāt ogu laikam, tad var izmantot svaigās ogas.
  • Šo recepti der pieglabāt ogu laikam, tad var izmantot svaigās ogas.
  • Numuru iesaku pieglabāt telefonā, var vēl noderēt.
  • Labāk oriģinālo skaitli pirms ieraksta veikšanas formā pieglabāt datu bāzē.
  • Tēvs nopirka visām trim [meitām] glāžu ratiņus un sacīja: "Kura mācēs savu ratiņu labāki pieglabāt, tā mantos visu manu iedzīvi pēcgalā."
2.Glabājot mirušos, piepildīt (kādu vietu).
PiemēriVecais kapulauks jau ir pieglabāts pilns.
  • Vecais kapulauks jau ir pieglabāts pilns.