Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sačurāt sarunvaloda
sačurāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju darbības vārds; transitīvs
Urinējot saslapināt, notraipīt.
PiemēriBērns pa nakti sačurājis gultu.
  • Bērns pa nakti sačurājis gultu.
  • Runči mēdz sačurāt visas malas.