notrāpīt
notrāpīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Trāpīt, ievirzīt (ko paredzētajā vietā).
PiemēriNotrāpīt atslēgu slēdzenē.
- Notrāpīt atslēgu slēdzenē.
2.Izvēlēties, atrast.
PiemēriNotrāpīt pareizās durvis.
- Notrāpīt pareizās durvis.
- Notrāpīt vajadzīgo lielumu.
- Notrāpīt īsto brīdi.
- intransitīvs Notrāpīt īstajā laikā.