spīlēt
spīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Ievietot (ko) spīlēs (1), lai to saspiestu, noturētu kādā stāvoklī u. tml.
PiemēriSpīlēt detaļu.
- Spīlēt detaļu.
1.1.Virzīt, spiest ar spēku, piepūli (ko kur iekšā, arī starp ko).
PiemēriSpīlēt ķīli spraugā.
- Spīlēt ķīli spraugā.
- Spīlēt spraisli starp ko.
2.Ar piepūli aut, ģērbt (ko) ļoti šauru, cieši piegulošu, arī ar piepūli virzīt (ķermeņa daļu kur iekšā).
PiemēriSpīlēt kājās garos zābakus.
- Spīlēt kājās garos zābakus.
- Spīlēt mugurā šauro kleitu.
- Spīlēt rokas ādas cimdos.
2.1.Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, neērtuma sajūtu (par apaviem, apģērbu).
PiemēriJaunās kurpes spīlē kājas.
- Jaunās kurpes spīlē kājas.
- Korsete spīlē ķermeni.
3.Stiept, staipīt.
PiemēriSpīlēt ādas.
- Spīlēt ādas.