spīlēt
spīlēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; transitīvs
1.Ievietot (ko) spīlēs (1), lai to saspiestu, noturētu kādā stāvoklī u. tml.
PiemēriSpīlēt detaļu.
1.1.Virzīt, spiest ar spēku, piepūli (ko kur iekšā, arī starp ko).
PiemēriSpīlēt ķīli spraugā.
2.Ar piepūli aut, ģērbt (ko) ļoti šauru, cieši piegulošu, arī ar piepūli virzīt (ķermeņa daļu kur iekšā).
PiemēriSpīlēt kājās garos zābakus.
2.1.Izraisīt (ķermeņa daļā) spiediena, neērtuma sajūtu (par apaviem, apģērbu).
PiemēriJaunās kurpes spīlē kājas.
3.Stiept, staipīt.
PiemēriSpīlēt ādas.