spīles
spīles dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
spīle vsk.; dsk. ģen. -ļu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Ierīce, rīks (priekšmeta) saspiešanai, saturēšanai noteiktā stāvoklī.
PiemēriDarbmašīnas spīles.
- Darbmašīnas spīles.
- Nospiežot sviru, cieši savilkt spīles.
Stabili vārdu savienojumiBūt spīlēs.
- Būt spīlēs idioma — būt, atrasties ļoti nevēlamos, arī bezizejas apstākļos, situācijā.
2.Pārveidojušies ekstremitāšu gala posmi (dažiem posmkājiem), ar ko (tie) satver medījumu.
PiemēriVēzis ar lielām spīlēm.
- Vēzis ar lielām spīlēm.
Stabili vārdu savienojumiKā (vēža) spīlēs.
- Kā (vēža) spīlēs idioma — 1. Ļoti cieši, spēcīgi (tvert, spiest u. tml.).2. Ļoti neērti, mokoši (piem., justies).