Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pūdelēt sarunvaloda
pūdelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Šaujot netrāpīt mērķī (parasti par medniekiem).
PiemēriPūdelēt garām mērķim.