Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
pūcīte
pūcīte dsk. ģen. -šu lietvārds; sieviešu dzimte
1.Dem. → pūce.
2.Vidēji liels naktstauriņš, kam raksturīga galva ar matiņos ietvertām acīm.
Stabili vārdu savienojumiPūcīšu dzimta.
  • Pūcīšu dzimta taksons [Noctuidae] naktstauriņu dzimta, kurā ietilpst, piem., kļavu pūcīte, pelēkā lapukoku pūcīte, priežu pūcīte, kāpostu pūcīte.