pūce
pūce dsk. ģen. -ču lietvārds; sieviešu dzimte
1.Plēsīgs naktsputns ar līku, asu knābi, lielu galvu, mīkstu apspalvojumu, lielām uz priekšu vērstām acīm un spalvainām kājām.
PiemēriMeža pūce.
Stabili vārdu savienojumiPūces sakta. Pūču dzimta.
2.sarunvaloda Cilvēks, kas ir darbīgs vakarā un vēlu iet gulēt, bet no rīta ar grūtībām mostas un ir pasīvs.
Piemēri"Esmu pūce – vēlu eju gulēt un ilgi guļu. Vairākas stundas vajadzīgas, lai pamostos un ieietu dienas ritmā."
Stabili vārdu savienojumiKad pūcei aste ziedēs. Kā pūce.