kārpīt
kārpīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ar kājām vai rokām spēcīgi raust, kasīt, svaidīt.
PiemēriKārpīt sniegu.
- Kārpīt sniegu.
- Kārpīt sūnas.
- Vērsis kārpa smiltis.
- Zirgs ar priekškājām kārpīja zemi.
1.1.Raušot, rakņājot veidot (padziļinājumu).
PiemēriSuns kārpa smiltīs bedri.
- Suns kārpa smiltīs bedri.