kārpīt
kārpīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Ar kājām vai rokām spēcīgi raust, kasīt, svaidīt.
PiemēriKārpīt sniegu.
1.1.Raušot, rakņājot veidot (padziļinājumu).
PiemēriSuns kārpa smiltīs bedri.
Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi