Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
izstaipīties
izstaipīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Kustoties izvingrināt ķermeni, tā daļas.
PiemēriPiecelties un izstaipīties.
2.formā: trešā persona Refl. → izstaipīt2.
PiemēriGumija izstaipījusies.