Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
patrāpīties
patrāpīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Nejauši gadīties; pagadīties.
PiemēriCunami viļņi aizskaloja visu, kas patrāpījās ceļā.
  • Cunami viļņi aizskaloja visu, kas patrāpījās ceļā.
  • Kaķis patrāpījās bērnam tieši pa kājām.
  • Patrāpījās laba iespēja.
  • Mest visu pa gaisu, kas vien patrāpās pa rokai.
1.1.Nejauši izdoties; palaimēties.
PiemēriPatrāpījās interesants fotouzņēmums.
  • Patrāpījās interesants fotouzņēmums.
  • Pretiniekos patrāpījās viena no vājākajām komandām.